Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Akmeņi › Melnača akmens

Melnača akmens (Mellaču)

Foto - A. Opmanis, 1993. gada jūnijs. Maurupītes gultnes atjaunošana.

...

Koordinātes: N 57°39'50,4" E 25°18'55,5"

Atrašanās vieta: Valmieras rajons, Burtnieku pag. 400 m DA no Irbēniem (bij. Speķiem), Maurupītes gultnē;

Apraksts: Garums – 6,3 m, platums – 4,6 m, augstums – 3,8 m, apkārtmērs 17,7 m, tilpums – 36 m³, kopā ar atlūzušo daļu būtu 40 m³. Sašķēlies divās daļās.
Caur akmens plaisu plūst strauts - Ēķinupes pieteka Maurupīte. Izcils ainavelements.
Vairākus gadsimtus akmens ir bijusi romantiska tikšanās vieta tuvējo Speķu un Melnača māju jauniešiem, bērni nākuši spēlēties, jaunas meitas - skatīties, kā ievas spoguļojas atvarā. 19. gadsimtā barons Šrēders no somu granīta Burtniekos sācis veidot kāpnes. Nu arī latviešu saimnieki centušies neatpalikt. Melnaču akmeni noskatījuši abu māju saimnieki un kaimiņi - senie draugi ļoti sastrīdējušies un taisījušies uz tiesu - akmens atradies tieši uz robežas. Kādā vasaras vakarā bijis varens pērkons, kāds pērkona grāviens sašķēlis akmeni. Tad arī interese par to abiem saimniekiem zudusi. Tā nu cilvēki esot turpinājuši pie akmens satikties un rotaļāties.

Cits teikas variants - upīte ik gadus mainījusi savu tecējumu – vienu gadu plūdusi akmenim pa vienu pusi, bet nākamajā gadā pēc pavasara paliem pa otru. Tas bijis par iemeslu abu saimnieku mūžīgajam strīdam, kuram no viņiem īsti pieder lielais akmens. Pērkonam šī naidošanās nepatikusi un kādu dienu tas akmeni saspēris divās daļās, bet upīte sākusi plūst akmenim pa vidu. Pēcāk saimnieki dzīvojuši draudzīgi.

Kolhozu laikos par kanālu iztaisnotās upītes posmu 1993. g. atjaunoja G. Eniņa organizētās talkas laikā.



Foto - G. Eniņš, 2002. gada oktobris

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils