Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Alas ›  Alas Vidzemes rietumu daļā ›  Dauģēnu Lielā ala

Dauģēnu Lielā ala (Lielā X ala)

G. Eniņa foto, 1988. gada augusts.

Mazās un Lielās X alas plāns.
G. Eniņa un citu mērījumi, A. Opmaņa zīmējums.

Alas sienas klāj neparasti skaisti slāņu raksti.
G. Pāvila foto, 1999. gada augusts

Ieejas - skats no Salacas.

Atrašanās vieta: Valmieras rajons, Mazsalacas pag., Salacas labajā krastā;

Apraksts: Garākā zināmā ala Latvijā.
Veidojušās sufozijai ļoti labvēlīgos apstākļos - vidusdevona Burtnieku svītas mālu un smilšakmeņu kontaktjoslā Salacas krastā izplūst pazemes upe, kura satek no 15 avotiem pa Latvijas garākās alas gaiteņiem. Alu veido trīs lielākas un vairākas mazas zāles, kuras savieno zemas, daudzviet tikai uz vēdera izlienamas ejas. Alas ziemeļdaļā viena eja applūdusi, veidojot nelielu apakšzemes ezeriņu. Alas eju kopgarums ir 346 m, lielākās zāles laukums 72 m², augstums līdz 7 m, bet visas pazemes telpas tilpums 180 m³ Tikai 12 m plata iežu starpsiena ar pārāk zemām, daļēji aizbrukušām un neizpētītām ejām šķir Lielo no Mazās Dauģēnu alas. Mazās Dauģēnu alas eju kopgarums ir 159 m, pazemes telpas laukums 247 m².

Palu laikā daļa Lielās Dauģēnu alas applūst. Ala ir veidojusies smilšakmens slāņos, sasniedzot mālu. Pavasara plūdos appludinātajā alas daļā sienas tiek klātas ar māla slānīti, kas sajaukts ar augu atliekām - tādējādi veidojot savdabīgu Salacas plūdu vēsturi.

Sevišķi iespaidīga ir pirmā alas zāle - tās augstums sasniedz septiņus metrus, var redzēt koku saknes. Alā ļoti skaists smilšu slāņojums. Ļoti iespaidīgi izskatās arī ejas, pa kurām kā neliela upīte tek avots.

Pēc tradīcijas šīs alas precīzu atrašanās vietu nemēdz izpaust, tomēr diemžēl tūristi šīs alas sākotnējo burvību ir atņēmuši.

Par alas atklāšanu un izpēti varat lasīt G. Eniņa rakstu.



Mēness tunelis. Visas četras aizņemtas, laternu nākas turēt zobos.
Foto - G. Eniņš, 1988. gada augusts.

Alas uzmērīšana.
Foto - G. Eniņš, 1988. gada augusts.

Kolonnas Mazajā X alā. Uz tām miltu ķērpis - alā ir pārlieku tumšs un ķērpis nespēj attīstīties.
Foto - G. Pāvils. 1999. gada augusts

Sikspārnis nez kādā veidā pieķēries drupanajai smilšakmens sienai.
Foto - G. Pāvils. 1999. gada augusts

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils