Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Alas ›  Alas Vidzemes rietumu daļā ›  Kuiķuļu Upurala

Kuiķuļu Upurala (Lībiešu Upuralas)

Ieeja Lielajā Upuralā.
Foto - G. Pāvils, 2001. gada maijs

“Velna skurstenis” Mazās Upuralas griestos.
Foto - G. Pāvils, 1999. gada septembris

Koordinātes: N 57°42'58,9" E 24°29'24,6"

Atrašanās vieta: Limbažu rajons, Salacas pagasts, Svētupes l. krastā pie Lielkuikuļiem, 200 m DDA no tilta;

Apraksts: Kādreiz bijusi viena ala ar diviem nozarojumiem, 19. gadsimtā ieejas grota sabruka un tagad ir divas alas, kuru ieejas atrodas netālu viena no otras - Lielā un mazā Upuralas.
Ilgi tika uzskatīta par garāko alu Latvijā.
Ala pieminēta 1641. gada baznīcu vizitācijās. Attēls redzams F. Krūzes 1842. (1839.g.?) gada publikācijā. 1973. gadā J. Urtāna izrakumi, lielākie atklājumi veikti mazākajā alā.
Lielā Upurala ir ļoti šaura, te jālien uz vēdera pa slapjiem māliem. Pie ieejas ala sadalās, lai pēc dažiem metriem atkal apvienotos. Alas platums 2m, augstums 1.9 m.
Mazās Upuralas griestos daudz “skursteņi” - īpatnēji, acīmredzot dabiskas izcelsmes iedobumi griestos, vairākus metrus dziļi, bet tikai 10 cm diametrā. Alas platums 1.5 m, augstums līdz 2 m. Ala ir iespaidīga, par spīti nelielajai ieejai. Alā visvecākais Latvijā datētais uzraksts - 1664. gads (2 vietās) un 1667.g.
1973. gadā arheologs J. Urtāns atklāja, ka šeit no 14. līdz 19. gadsimtam ticis ziedots. Tie bija pirmie arheoloģiskie izrakumi Latvijas alā. Kultūrslānī atrada 628 ziedotās monētas un 35 senlietas.



Ieejas abās alās.

Lielā Upurala.
Foto - M. Zeltiņš

Lielā Upurala.
Foto - M. Zeltiņš

Foto - G. Pāvils, 2001. gada maijs, Lielā Upurala.

Foto - G. Pāvils, 1999. gada septembris.

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils