Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Avoti › Baldones Svētavots

Baldones Svētavots

Foto - G. Pāvils, 2003. gada 16. augusts

Koordinātes: N 56°44'33,9" E 24°24'14,5"

Atrašanās vieta: Rīgas rajons, Baldone, sanatorijas parkā, Rīgas ielā pie Ķekavas labā krasta;

Apraksts: Izcils dziednieciskais sēravots, tā dēļ agrāk vietējie iedzīvotāji Baldoni saukuši par Avotu.
Vietējie zemnieki senatnē esot ievērojuši, ka govis avota ūdeni dzerot kā negudras.
15.gs. pie Baldones sēravota tika uzcelts tā sauktais mestra tornis, kur vasarās apmetās Livonijas ordeņa mestrs ar saviem ļaudīm. Tajos laikos Baldones avotu dēvēja par jaunības avotu. 1477. vai 1478. gadā te ārstējās arī Rīgas birģermeistars Soltrumps. Tolaik slimnieki pateicībā avotā metuši saktas, sudraba monētas, gredzenus, auskarus, ko atrada 19. gadsimtā, kad avotam tika izbūvēts baseins.
Hercoga Jēkaba laikā Baldonē bija vairākas manufaktūras, kas ražoja augstas kvalitātes preces, kuras ārzemēs labprāt pirka. Te dzīvoja daudz ārvalstu meistaru. No sēravotiem ieguva sēru šaujampulverim. Baldones rūpniecība panīka 1710.g mēra laikā.
Hercogs E. Bīrons Baldonē centās ierīkot kūrortu, taču šos plānus izjauca viņa izsūtīšana 1740. gadā. Pēdējie hercogi ļāva avotu izmantot arī Krievijas pavalstniekiem, kas avotam sagādāja lielu slavu. 1780. gadā, kad Rīgā bija mēris, Baltijas ģenerālgubernators Brauns savus kareivjus sūtījis ārstēties uz Baldoni, lai tie te veseļotos. 1784. gadā avotu pētīja Jelgavas profesors Ferbers, vēlāk arī citi speciālisti. Kūrorts kļuva aizvien populārāks. 1795.gadā, kad likvidēja hercogisti, te ļāva iekārtot peldu iestādi nomniekam baronam F. Korfam. 1797. gadā te ārstējās 88 slimnieki, 1807. gadā - 500 cilvēku. Vēlāk Baldoni sāka izkonkurēt Ķemeri, jo sevišķi, kad uz Ķemeriem izbūvēja dzelzceļu. 19.gs. beigās kūrorts panīka, te vairāk meklēja klusumu.
Pēc pirmā pasaules kara, cīnoties par kūrorta izdzīvošanu, izbūvēja 15 km garu šaursliežu zirgu tramvaju no Baldones līdz Ikšķiles stacijai. Šis brauciens esot bijis ļoti eksotisks, lielākoties cauri mežiem.
1939. gadā te sāka izmantot 10.urbuma ūdeni, jo tajā sērūdens koncentrācija bija augstāka. 1976.gadā Baldoni apmeklēja 6614 kūrviesi.



Attēls - J.K.Broce, 1795. gads.

Foto - G. Pāvils, 2003. gada 16. augusts.

...

Augstas mineralizācijas pakāpes avotiņš dažus metrus no “oficiālā avota”.

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils