Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi ›  Avoti › Bārbeles Svētavots

Bārbeles Svētavots

Ar sēra nogulsnēm klātas lapas avota gultnē.

Foto - G. Pāvils, 2003. gada 16. augusts

Koordinātes: N 56°26'07,2" E 24°35'29,7"

Atrašanās vieta: Bauskas rajons, Bārbeles pag. 2 km D no Bārbeles, Dreiju pagalmā, 50 m no Iecavas labā krasta;

Apraksts: Maz mineralizēts sērūdeņradi (Kalcijas un nātrija sulfātu) saturošs avots ar lielu debitu. Sāls saturs - 2,1 (1,3 - 2,8) g/l. Sērūdeņraža saturs 1 - 2 (0,8 - 2,2) mg/l. No 2 m dziļas karsta piltuves avots ieplūst Iecavā pa 100 m garu un 2 m dziļu strautu.
Avots minēts dokumentos kopš 1739. gada. No 1739. gada (pēc hercoga Bīrona pavēles) līdz 1940. gadam te darbojās sērūdens vannu dziedniecības iestāde - pirmā Latvijā. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamiņš Teofils Grofs uz tejieni veda dziedināt 10 karavīrus. Kad viņi nonākuši galā, vesela diena pagājusi, līdz avotu atbrīvojuši no drēbju gabaliem, ko ūdenī sametuši - ziedojuši iepriekšējie slimnieki. Izveseļojušies visi karavīri, izņemot vienu, kam bijusi lauzta kāja. Grofs pateicībā ziņo avota īpašniekam Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam, sakot, ka avots ir palīdzējis labāk, kā visas Rīgas zāles. Hercogs licis nopirkt zemi ap Bārbeles avotu un uzcelt ārstniecības iestādi. 18. gs. Bārbeles sēravots bija slavenākā šāda tipa iestāde Latvijā., līdz attīstoties ceļiem Ķemeri un Baldone to aizēnoja. Bez tam 19.gadsimtā sērūdens koncentrācija avotā kritās. 20. gs. sākumā Bārbelē ārstēti reimatisma slimnieki - to nomāja Latviešu sieviešu palīdzības korpuss, kas iekārtoja procedūru ēku un viesnīcu, iekopa parku un atklāja deju laukumu. Kūrorts tika izpostīts 2. pasaules kara laikā.
Tagad apkaime labiekārtota, bet ārstniecības iestādes vairs nav.



Foto - G. Pāvils, 2003. gada 16. augusts.

...

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils