Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Raksti › G. Eniņš  › Manas dzimtenes svētie bērzi

“Vide un Laiks' 1999/5 (11)”, 4. lpp.

Manas dzimtenes svētie bērzi

stāv pulciņos zilgani bāli
un klusi plaukstošām rokām
svētī dīgstošo zāli

manas dzimtenes svētie bērzi
līgojas zilgani bāli,
un dzimteni vienos ziedos
tie redz jau, bet tāli vēl - tāli -

Fricis Bārda

Bērzi ir neparasti koki - baltā stumbra koki. Nav citu tādu koku. Palma ir asa, skarba, tāla un sveša. Bērzs ir mīļš, silts un skaists. Bērzs mums katram ir savas mājas un Dzimtenes simbols. Kam Dzimtene sirdī, tam bērzi ir mīļi. Tāpēc bērzs ir arī Latvijas simbols. Ziema savus skaistākos sarmas kristālu tērpus karina bērzu līgano zaru vainagos. Rudens savus krāšņākos zelta toņus zemes ainavā iezīmē bērzu vainagos. Pavasaris bērzu lapu pusplaukušajās austiņās maigāk skan un, saulei cauri spīdot, zvana atdzimšanu.

Otrs dižākais bērzs Latvijā - Talsu rajona Lībagu pagasta Zelmeņu pagalmā.
G. Eniņa foto

Vasaras svētkos un saulgriežu dienā latvieši cērt baltā stumbra un maigo lapu kokus, lai pušķotu ar tiem savu namu durvis un goda telpas.

Bērzs varētu būt arī pacietības, pieticības un izturības simbols. Daudzreiz pārsteigts esmu raudzījies pamesto baznīcu augstajos torņos, kur svelmaini karstās vasaras dienās plīvo zaļš dzīvības karogs - bērzs. Kaut zeme ir izkaltusi un saplaisājusi kā vecas mājas krāsns un nelaistītie kultūraugi dārzos novītuši, tur augšā, sagrautā dievnama tornī, sausvējā lapām plīvojot, bez neviena veldzes piliena, bez zemes, tikai ķieģeļu mūra drupās turēdamie, mazais bērniņš ar balto stumbru ir dzīvs, kaut lietus nav bijis jau nedēļām ilgi. Tā viņš tur zaļo kā mīlestības simbols, kā apliecinājums dzīvībai.

Vai arī tieši pretēji: dziļos purvos, kur zeme līgojas, kur cilvēks var nogrimt akačos, kur nespēj dzīvot citi koki, kur atkāpušies pat kārkli, mazs kroplains bērziņš, varbūt jau simts gadu vecs, joprojām nepadodas un katru gadu zaļo, kaut ar nedaudzām lapām, zaļo, lai būtu putnam kur dziesmu izsvilpot.

Bērzam piemīt vēl kāda apbrīnojama īpašība. Baltā stumbra koks spēj izciest vislielāko salu, kāds vien ir iespējams. Bērza zari tika ievietoti -273°C (!) temperatūrā, un vēlāk tie spēja uzplaukt. Tāpēc bērzi aug arī aiz polārā loka.

Ulmaņa laikos tika stādīti bērzi gar lielceļu malām - kilometriem garas balto stumbru alejas. Pirmajos padomju varas gados tie vēl bija nelieli kociņi un visi tos sauca par Ulmaņa bērziņiem, bet tomēr mūsu pusē tie netika nocirsti, un tagad ir izauguši par lieliem, cēliem kokiem.

Uzziņai. Bērzi (Betula) ir vasarzaļi vienmājas koki un krūmi. Ziedi viendzimuma. Vīrišķo ziedu spurdzes ir īsas, stāvas vai nokarenas. Apputeksnē vējš. Auglis - spārnains, sīks riekstiņš. Izplata vējš. Zinātniskajā literatūrā bērzu ģints sugu skaits daudzu gadu laikā arvien ir pieaudzis. Divdesmitajos gados tiek minētas 33 sugas, bet septiņdesmitajos gados jau runā par 120 bērzu ģints sugām. Dendrologs Raimonds Cinovskis izsakās diplomātiski: “Ģintī ir vairāk par 60 sugām.” Tātad no daudzajām bērzu sugām, kas bieži vien ir ļoti līdzīgas cita citai, arvien tiek izdalītas jaunas sugas. Un ne visos gadījumos zinātniekiem ir pilna skaidrība un vienprātība šajā jautājumā.

Cik bērzu sugu aug Latvijā?

Dižākais Latvijas bērzs aug Tukuma rajona Smārdes pagasta Sausupu mājas pagalmā.
G. Eniņa foto

Latvijā savvaļā aug 4 bērzu sugas, un tikai reti kāds no nespeciālistiem šīs bērzu sugas pazīst un spēj atšķirt. Plaši sastopamas un visvairāk pazīstamas Latvijā ir divas bērzu sugas: āra jeb kārpainais bērzs (Betula verrucosa) un purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens). Āra bērzam ir smalki nokareni zari, gludas lapas un sīkām kārpiņām klāti jauni dzinumi. Miza (tāss) ir balta ar tumšām šķērssvītrām, bet ap divdesmit gadu vecumu stumbra lejas daļā sāk veidoties tumša kreve, kas līdz ar gadiem pakāpeniski ceļas augšup. Kārpainais bērzs ir ātraudzīgs, gaismas prasīgs. Labi aug sausākās vietās, lapu un skuju koku mežos, pļavās, pamestajos tīrumos, arī sausā smiltī un kāpās.

Purva bērzam (tautā saukts arī par pūkaini, dažviet par otaini) lapas un jaunie dzinumi noklāti ar sīkiem samtainiem matiņiem. Tam raksturīga balta, līdz pamatam gluda tāss visa mūža garumā. Purva bērzi jaunībā aug ātrāk nekā tā radinieki āra bērzi un nav tik gaismas prasīgi. Labi jūtas mitrākās vietās. Sastopami arī abu bērzu hibrīdi. Āra bērzi un purva bērzi var sasniegt 150 gadu vecumu un 30 m, pat 40 m garumu.

Kā trešo no Latvijas bērzu sugām varam minēt pundurbērzu (Betula nana), kas pieskaitāms tām nedaudzajām koku sugām, kas saglabājušās no pēcleduslaikmeta sākuma. Kā liecina ziedputekšņu analīzes, pundurbērzi Latvijā auguši jau pirms 10 000 gadu un bijuši pirmie lapu koki. Pundurbērzs ir pēcleduslaikmeta relikts, arktiskās floras pārstāvis, aizsargājama suga. Tā augstums ir 0,3 - 1,0 m. Latvijā ir 70 atradnes purvos, slapjās pļavās un aizaugušu ezeru krastos ar šo aizsargājamo augu.

Visbeidzot no Latvijas bērzu sugām jāmin zemais bērzs (Betula humilis), kas sasniedz 1 - 2,5 m augstumu un aug krūmainās pļavās, mežos, grāvjos un citās mitrākās vietās.

Joprojām nav noskaidrota Karēlijas bērza (Betula verrucosa f. carelica) izcelsme, jo zinātnieki Karēlijas bērzu neuzskata par atsevišķu sugu, bet ģenētisku novirzi vai slimības radītu defektu. Daži Latvijas zinātnieki izteikuši pieņēmumu, ka Karēlijas bērza rakstainā koksne ir patoloģija, ko izraisa no zemes dzīlēm izplūstošais magnētiskais starojums. Latvijā ir atrasti pār par 500 Karēlijas bērzi. Karēlijas bērza koksnei ir viļņainas šķiedras ar melnām dzīsliņām. No šī bērza izgatavo dārgas mēbeles un dekoratīvus priekšmetus.

Bērza lietderība

Karēlijas bērzs ar krāšņu lodveida vainagu līdz pašai zemei aug Ģipkas ciemā Talsu rajonā.
G. Eniņa foto

Bērzu daudzums Latvijā kopš 1924. gada arvien ir pieaudzis. 1924. gadā no visām mežaudzēm bērzi aizņēma 11,9%, bet 1995. gadā jau 28,4%. Bērzi izplatības paplašināšanās ziņā ieņem otro vietu tūlīt aiz priedēm. Bet baltā stumbra koki aug arī mistrojumā ar citiem kokiem. Lielākas un mazākas bērzu birztalas, bērzu alejas un bērzu grupas ir latviskās ainavas būtiska sastāvdaļa. Bērzu malkai ir visaugstākā siltumspēja. No bērziem gatavo kokogles. Pēc rūpnieciskās nozīmes bērzs no lapu kokiem ir pirmajā vietā. Bērza koksne ir samērā cieta, elastīga, ļoti vienmērīga uzbūvē, tāpēc tā ir galvenais izejmateriāls finiera, slēpju un riteņu spieķu izgatavošanai. Bērzi ir nozīmīga celulozes izejviela. No bērziem iegūst vairāk celulozes nekā no eglēm.

Agrākos laikos no bērza taisīja dozes, cibiņas, vāceles, tupeles, arī jumta segumu. Trūkuma un bada gados bērzu aplievas koksni mala un cepa maizē. No bērza tāss ieguva degutu - bērzu darvu, lielisku konservējamo līdzekli ādām, kokam un apaviem.

Pavasarī, tikko sāka atkust zeme, no bērziem tecina sulas, kas satur cukuru, ekstraktvielas un minerālvielas, sevišķi kāliju. Tā iegūst veselības dzērienu, ko raudzētā veidā saglabā līdz vasarai. Padomju laikos no Latvijas bērziem tecināja sulas milzu apjomos un eksportēja uz Krieviju. Šim nolūkam gan izmantoja nociršanai paredzētos bērzus.

Dižbērzi

Pērkoņmeiru dižbērzs.
G. Eniņa foto

Tā kā bērzu audzes Latvijā aizņem vairāk nekā pusi no visu lapu koku platības un skaita, varētu domāt, ka dižbērzu skaits ir milzīgs. Tomēr tā nav. Tas acīmredzot ir izskaidrojams ar bērza ne visai garo mūžu. Par dižkoka kritēriju bērziem noteikts stumbra apkārtmērs 3 m (viens no vismazākajiem, salīdzinot ar citiem kokiem). 1974. gadā izdotajā Staņislava Saliņa grāmatā, kur uzskaitīti 626 dižkoki, nav neviena bērza, bet 1977. gadā izveidotajā valsts aizsargājamo 825 koku sarakstā ir tikai viens dižbērzs. Nākamajā, 1986. gada dižkoku sarakstā starp 1530 dižkokiem jau ir 20 baltā stumbra koki. Pašlaik Vides datu centrā iekļautas ziņas par 32 bērziem, kuriem stumbra apkārtmērs mērījumu dienā bija vai pārsniedza 3 m. Patiesībā šim skaitam ir jābūt daudzkārt lielākam. No savas dižkoku mērītāja pieredzes varu droši sacīt, ka liela daļa no 3 m resnajiem bērziem vēl nav atrasta un uzskaitīta. Te plašs darba lauks vietējām pašvaldībām, novadpētniekiem un skolām.

Šobrīd visdižākais bērzs pēc stumbra izmēriem aug Tukuma rajonā, netālu no krāšņā Valguma ezera, Smārdes pagastā, Sausupu un Rudumu māju pagalmā. Tā stumbra apkārtmērs ir 4,19 m. Nelīdzenais, ribainais un punainais stumbrs jau 2,5 m augstumā sadalās divās starās un saules gaismu uzņem ar divām galotnēm, kuru augstums ir 22 m. Vainaga projekcija aizņem 400 m2. Kreveļainās mizas stumbrā nav saskatāms neviens sulas urbums. Laikam tieši tāpēc Sausupu bērzs ir varējis izaugt tik varens, veselīgs un krāšņs. Vienlaikus tas ir arī kuplākais bērzs Latvijā.

Otrs resnākais Latvijas bērzs atrasts Talsu rajona Lībagu pagastā - lielo šoseju krustojumā starp apvedceļu lokiem, Zemeņu māju pagalmā. Šī dižbērza stumbrs ir 3,71 m resns, un 2,4 m augstumā tas sadalās trijās starās, kuru galotņu augstums sasniedz 25,5 m. Vainaga projekcija - 388 m2. Koka veselības stāvoklis ļoti labs, jo arī šo bērzu saimnieki nekad nav izmantojuši sulu tecināšanai. Visas trīs bērza staras saimnieki sastīpojuši ar trosi, lai lielā vējā kāda no tām neatšķeltos.

Pēc jaunākajām ziņām, Igaunijas resnākais bērzs ir Siriuses bērzs Veru rajonā, Urvastes pagastā (stumbra apkārtmērs 3,96 m).

Kur aug garākais bērzs

Bērzs ieaudzis ozola stumbenī.
G. Eniņa foto

Man zināmais garākais Latvijas dižbērzs aug Talsu rajona Rojas pagastā - netālu no jūras krasta pie Pūrciema upes. Lai gan bērza stumbra apkārtmērs ir tikai 2,87 m (13 cm trūkst līdz oficiālajam dižkoka kritērijam), tā monolītais stumbrs maigo lapu galotni pacēlis 30 m augstumā. Varenā stumbra koksnes tilpums ir 9 m3, vainaga projekcija - 283 m2.

Ir audzes, kur bērzi izstiepušies līdz 35 m augstumam, tomēr to stumbri mežaudzes konkurencē izstīdzējuši ļoti slaidi un tālu atpaliek no dižkoku resnuma. Ziņas par 40 m augstiem bērziem nav drošas.

Igaunijas garākais bērzs aug Tartu rajonā, Meiksi pagastā. Tā augstums ir 38 m.

Bērzs latviešu tautas ticējumos

Pretstatā ozoliem un liepām bērzi sava īsā mūža dēļ kā kulta koki izmantoti reti. Zināmi tikai divi kulta bērzi: upuru bērzs Vidzemē, Valkas apriņķa Smiltenes pagasta Līdaciņu mājās, un elka bērzs Zemgalē, Jēkabpils apriņķa Daudzeses pagastā pie bijušā Paceres kroga.

Toties bērzs daudz izmantots mantikā un laika pareģošanā:

Labāk lauzu alkšņa rīksti,
Nekā bērza galoksniņu:
Alkšņa rīkste man nekait,
Bērzgaliņš māmiņai.

Visas manas ceļa malas
Laimes koku pieaugušas:
No bērziņa jēriņš dzima,
No apsītes kazuliņš.

Latvijas dižākie bērzi

Tabulā izmantoti Vides datu centra materiāli. Ar • atzīmēti tie dižbērzi, kas mērīti autora vadītajās ekspedīcijās.

Tabulā nav iekļauti tie dižbērzi, kuriem pēdējie mērījumi izdarīti sen un kuru veselības stāvoklis jau mērīšanas laikā bijis slikts vai šaubīgs. Jo senāks ir dižbērza apsekošanas datums, jo lielāka iespēja, ka koka vairs nav.

Nr. p. k. Atrašanās vieta Stumbra apkārtmērs (m) Augstums (m) Vainaga projekcija (m2) Mērīšanas datums
1. Tukuma raj., Smārdes pag., Sausupi 4,19 • 22 400 8.V 1997.
2. Tukuma raj., Smārdes pag., Buki 3,1
3. Talsu raj., Lībagu pag., Zemenes 3,71 • 25 388 2. IV 1999.
4. Talsu raj., Dundagas pag., Kaziņas 3,10 • ~25 10. VI 1982.
5. Talsu raj., Dudagas pag., Kaļķi 3,0 • 22 212 30. V 1982.
6. Talsu raj., Dundagas pag., Raķupe, Valki 2,95 • 25 165 25. V 1982.
7. Talsu raj., Ģibuļu pag., Mordanga 2,95 • 25 260 18. V 1984.
8. Talsu raj., Rojas pag., Pūrciemā 2,87 • 30 283 3. IV 1999.
9. Talsu raj., Dundagas pag., Pērkoņmeiri 3,2 • 17 250
10. Preiļu raj., Vārkavas pag., Pabērzi 3,3 26 226
11. Preiļu raj., Aizkalnes pag., pie Jašas upes 3,2 26 289 11. VI 1990.
12. Jelgavas raj., Valgundes pag., Mežnieki 3,33 • 23 254 11. VIII 1979.
13. Jelgavas raj., Valgundes pag., Muižnieki 3,3
14. Daugavpils raj., Salienas pag., 300 m no Jaunbornes baznīcas 3,12 • 29,5 194 30. VIII 1996.
15. Daugavpils raj., Dvietes pag., Zviedrānu kapsētā 3,2
16. Liepājas raj., Dunalkas pag., Elku k. 3,21 • 311 30. VII 1987.
17. Liepājas raj., Dunalkas pag., Viļņi 3,2
18. Alūksnes raj., Annas pag., Gaigaļi 3,2 • 29. VI 1979.
19. Alūksnes raj., Gaujienas pag., Ceberkalni 3,1 • 25,5 216 24. VI 1978.
20. Alūksnes raj., Alūksne, Smilšu ielā 16 3,0 • 24 210 VI 1978.
21. Alūksnes raj., Gaujienas pag., Mierkalni 2,87 • 24 25. VI 1978.
22. Valmieras raj., Skaņkalnes pag., Vecutēni 3,2 25 240
23. Valmieras raj., Matīšu pag., aptieka 3,0 22
24. Valmieras raj., Jeru pag., Tīrumzemnieki 3,1 19 282
25. Saldus raj., Jaunlutriņu pag., Timmas 3,2
26. Rēzeknes raj., Maltas pag., Zamostje 3,2
27. Ogres raj., Suntažu kapsēta 3,14 • 24,4 160 17. IV 1999.
28. Ludzas raj., Malnavas pag., Kurmisti 3,0 16 188 1. VII 1985.
29. Cēsu raj., Straupes kapsēta 3,23 • 25 282 3. XI 1984.
30. Limbažu raj., Liepupes pagastnams 3,2 25 190 26. IV 1998.



© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils