Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Raksti › G. Eniņš  › Drīz kļavas ziedēs...

“Vide un Laiks '10 (1999. gads)”, 4. lpp.

Drīz kļavas ziedēs...

Osi, osi, kam tu deri,
Kļaviņš man lieti der:
Kļaviņš pats ragavām,
Kļavas lapas maizi cept.

Skaistuma jēdziens esot cilvēka jūtu un iedomu paudums, nemērāms un savstarpēji nesalīdzināms, katram citādāks. Tomēr es apgalvošu, ka rudens zeltā nav skaistāku koku par kļavām. Tad kalēja plaukstām līdzīgās lapas deg gandrīz visās varavīkšņu ugunīs.

Tā kļavu lapas plaukst, kā lūgšanā pret debesīm.
A. Juknas foto

Salnu dienās zem kļavām zeme zeltojas un san. Un man ir žēl, ka sētnieki slauka krāšņās lapas kaudzēs. Pati daba vislabāk māk zemi pušķot. Kļavu lapas ir vislielākās un visskaistākās. Mana bērnība nāk no tiem laikiem, kad stipru maizi cepām paši un katru kukulīti Lielāmamma guldīja uz kļavlapām, virsū uzvelkot krustu.

Ap mana vectēva mājām dienvidos bija sastādītas kļavas. Karstās vasaras dienās istabas bija vēsas, bet ziemā kailie koki sauli neaizsedza. Kad rudenī bira kļavu lapas, mēs, bērni, kopā ar vecomāti lielākās lasījām un vērām uz auklām, un garās virtenēs izkārām gubenī, lai ziemā būtu uz kā maizi cept. Latviešu ticējumos saka, ja pie mājām kļava ātri metas sarkana, tad mājā drīz piedzīvos kāzas.

Agrā pavasarī, kad kūst pēdējie sniegi, kļavu audos sāk plūst sula. Kļavām ir vissaldākās sulas. Cukura saturs var sasniegt 4 procentus. Mēs ne reizes netikām savu kļavu stumbrus urbuši. Tikai kara pēdējā gadā nolauzām vairākus nelielus zarus, uz kuriem uzmaucām pudeles, lai tās pietecētu ar saldo gardumu.

Kļavas zied agrā pavasarī, maija sākumā, pirms lapu saplaukšanas. Kļavu ziedēšana ir ziedoņa iezvanīšana, jo tā apsteidz ievas. Zaļgandzelteno ziedu ķekaros ir tikpat daudz salduma kā kļavu sulā. Plato lapu koks ir nozīmīgs agrais nektāraugs. Kļavu mājas saulainās pavasara dienās san bišu darba dziesmās. Dzejnieks Alberts Caune saka: “Kļavas ir vissaldākie koki. Tai laikā, kad zied kļavas, zeme neko citu bagātīgāku un pievilcīgāku nespēj dot.”

Visdižākā kļava Latvijā un Baltijā ir Rūtiņu kļava Trikātā. Tās stumbra apkārtmērs ir 5,60 m.
G. Eniņa foto

Uzziņai. Zinātniski mūsu kļavu sauc Acer platanoides. Tā ir viena no 150 kļavu dzimtas ģints sugām. Dekoratīvā nolūkā Latvijā no tām mazāk vai vairāk veiksmīgi ir introducētas vairāk nekā 20 sugu. Bet savvaļā izsenis Latvijā aug vienīgi Acer platanoides. Kļavas ir cēli un krāšņi koki. Lepnas savā būtībā. Tīraudzes neveido, lai gan mežos sastopamas kā pirmajā, tā arī otrajā veģetācijas stāvā, bet tikai kā atsevišķi eksemplāri. Visbiežāk savvaļas kļavas atradīsies upju krastos, grvās, morēnu pauguros.

Bet vislabāk platanoides jūtas mūsu mājokļu tuvumā, auglīgās augsnēs, kur viņu kuplie, zaļiem mākoņiem līdzīgie vainagi izvēršas visā krāšņumā. Kļavu vainagi ir blīvāki un kuplāki nekā citiem kokiem

Tev, kļaviņa, platas lapas,
Paslēp mani lietiņā!
Ozoliņš gan gribēja,
Šauras lapas, nevarēja.

Savās dižkoku meklētāja gaitās vairākas reizes esmu vīlies, pa gabalu vērodams kuplu vainagu un domādams, ka tur tūlīt atradīšu vēl neapzinātu milzu koku, bet, pieejot klāt, izrādījās, ka tā ir vidēji resna kļava.

Kļavas koksne ir smaga, cieta, balta, ar iesārtu vai viegli brūnganu nokrāsu, ar labām mehāniskajām īpašībām, līdzīga ozola koksnei. No kļavas koksnes gatavo drāztos finierus mēbeļrūpniecībā. Senāk izmantoja darbarīku kātiem, virtuves piederumiem, galdiem, mūzikas instrumentiem, riteņu spieķiem u.c. Parastā kļava jaunībā ir ļoti ātraudzīga suga. Piecdesmit šedesmit gados sasniedz pilnu augumu. Var sasniegt maksimālo garumu - 30 m. Jauno kļavu viena gada dzinumi labvēlīgos apstākļos sasniedz un dažkārt arī pārsniedz metru garumā. Līdzšinējā zinātniskajā literatūrā atrodam datus, ka kļavu mūža ilgums sasniedz 150 - 200 gadus (Staņislavs Saliņš, Raimonds Cinovskis u.c.).

Kur aug visresnākās?

Dižo kļavu apzināšanas vēsture ir dinamiska. Latvijas laikā veco aizsargājamo koku sarakstos nebija nevienas kļavas. Arī padomju laiku pirmajos aizsargājamo dižkoku sarakstos kļavu nav. Tikai 1974. gadā mežkopja Staņislava Saliņa grāmatā 626 dižkoku skaitā parādās pirmās ziņas par četrām dižkļavām ar stumbra apkārtmēru no 3,5 līdz 3,7 m. Bet dižkoku meklētāji atrod aizvien jaunas resnu stumbru kļavas. 1975. gadā Atis Baiže Rīgas rajona Dalbes ciemā uziet vareno Bajāru kļavu, kurai stumbra apkārtmērs ir 4,8 m (!). 1977. gada LPSR Ministru Padomes aizsargājamo dižkoku sarakstā ir 18 kļavas, bet 1986. gadā jau - 32 koki. Tagad apzināto dižkļavu skaits ir vēl lielāks, bet nav apkopots, un liela daļa šo mērījumu nav pārbaudīti.

Diža un ainaviska kļava Tukuma rajonā, Slampes pagastā, pie Praviņu ceļa. Stumbra apkārtmērs 4,06 m, augstums - 23 m.
G. Eniņa foto

Dižās kļavas, salīdzinot ar ozoliem un liepām, un citu sugu dižkokiem, tomēr ir diezgan liels retums, un to stumbru izmēri ne tuvu nesasniedz tādu apkārtmēru kā vecajiem ozoliem un liepām. Par valsts nozīmes dižkokiem kļavas ieskaita no tā brīža, kad stumbra apkārtmērs sasniedz 3,5 m.

Visreznākā dižā kļava atrasta 1980. gadā Trikātā, pie Rūtiņu mājām. Tās stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā (1,3 m no zemes) 1997. gada martā bija 5,6 m. Tā ir visresnākā kļava Baltijā, un nav ziņu, ka arī citās Austrumeiropas valstīs būtu kāda platanoides ar resnāku stumbru. Rūtiņu kļavas raupjais, nelīdzenais stumbrs 3,5 m augstumā sadalās divās starās, no kurām resnākā 5,5 m augstumā savukārt vēlreiz sadalās trijos žuburos. Vidējais no tiem ir nolūzis. Koka augstums - 23 m. Vainaga projekcija - 210 m2. Rūtiņu lielajā mājā cara laikā bijusi pagasta nabagmāja. Tikai 1930. gadā tur iedalīta zeme Rūtiņu saimniekam. Kolhoza laikos tur bijusi kokapstrādes darbnīca. Tagad 5 m attālumā no dižā koka stumbra izrakts un uzbūvēts liels pagrabs. Pagrabbedres rakšana nevarēja nesabojāt sakņu sistēmu šim valsts aizsardzībā ņemtajam kokam, bet ar resno Rūtiņu kļavu notiek brīnumlietas.

Otra resnākā kļava aug Rīgā, Kuldīgas ielā 31/33. Tur kādreiz bijuši Zasas muižiņas lauki (tagad LU Botāniskā dārza teritorija). Zasulauka kļavas stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā sasniedzis 5 m, bet 2,5 m augstumā stumbrs sadalās divās līkās starās, starp kurām izveidojusies plaisa. Koka un cilvēka drošības labad vainags ir jāsasaitē. Šī kļava ir Pārdaugavas un visas Rīgas lepnums. Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik apjomīgu kļavu. Zasulauka kļavas augstums ir 26 m, vainaga projekcija - 25x25 m - nosedz 430 m2 laukumu.

Grantskalnu kļava ir viskuplākā. Tās vainaga projekcijas laukums - 452 m2.
G. Eniņa foto

Rīgā aug veselas septiņas republikas nozīmes kļavas, apmēram viena sestā daļa no visām valstī zināmajām dižkļavām. Platanoides ir aristokrātiski koki.

Kur aug viskuplākās?

Tikai 1997. gada zelta rudenī pēc vides inženierzinātņu maģistra Ērika Klīva ieteikuma apmeklējām Grantskalnu kļavu Bauskas rajona Bārbales pagasta vientuļā stūrī. No Grantskalnu mājām pāri palikuši tikai akmeņi un sirms ābeļdārzs, kura vidū zaļi apsūnojušus zaru plecus iepletusi dižā kļava. Kā milzu trejdeksnis (ceturtais žuburs nolūzis), kura zaros deg sarkanu un dzeltenu lapu ugunis. Platanoides žuburi iepletuši lapu vainagu 450 m2 platībā, zaru atvēzieni kā lielam ozolam. Vainaga augstums no zemes 3-5 m, bet galotnes augstums 23,8 m. Rudens lapu ugunīs un pavasara ziedēšanas laikā kuplā kļava ir vecā, pamestā dārza krāšņuma centrs.

Otrā kuplākā ir Zasulauka kļava Pārdaugavā ar vainaga projekciju - 430 m2.

Trešā kuplākā kļava aug Priekulē, Mālkalnu kapsētā, pie kapa ar uzrakstu “E. Redlich - 1869”. Šīs kļavas stumbra apkārtmērs ir 3,83 m, bet vainaga projekcija - 410 m2, augstums - 21 m. Skaisti žuburota kā milzu slota. No šosejas raugoties, biezais vainags pārsedz lielu daļu kapsētas.

Kur aug visgarākā?

Garuma rekordisti Ansis Opmanis atradis pavisam nesen pie pašas Rīgas robežas, Rāmavas parkā, aiz vēsturiskās muižiņas ēkas. Dižā kļava ieaugusi senās Daugavas pamatkrasta nogāzē, starp izcili slaidu stumbru melnalkšņiem. Lai konkurētu ar melnalkšņiem, arī Rāmavas Acer platanoides pacēlusi vainagu melnalkšņu galotņu augstumā - 30 m. Bet patiesībā kļavas garums ir vēl lielāks, jo 3,80 m resnais stumbrs par 15 grādiem sasvēries uz dienvidaustrumu pusi. Kļavas vainags vidēji kupls - 230 m2. Īpašu cieņu izraisa tas, ka Rāmavas kļava kā dižkoks pēc stumbra resnuma vienlaikus sasniegusi arī savai sugai maksimālo augstuma robežu - 30 m. Resnā stumbra dienvidaustrumu pusē trīs metru augstumā uzmanību piesaista 60 cm gara un ap 5 cm plata vertikāla sprauga, kas pēc vietas un izmēriem atbilst senās bišu dores izkalumam. Ja tas tā, tad šī ir vienīgā kļava, kura saglabājusies kā senās dravniecības lieciniece un vienlaikus ir saudzējama arī kā vēstures piemineklis.

Elku kalna vecā kļava pie Drapmaņu ezera zaļo tikai ar trijiem milzu žuburiem.
G. Eniņa foto

Tikai 3 m uz ziemeļrietumiem no šīs dižkļavas pavisam nesen augusi otra, vēl dižāka kļava. No tās atlicis tikai 4,1 m resns līks stumbenis un vēl nesazāģēta molūzušā garā stumbra daļa. Tieši tāpēc Rāmavas kļava par 15 grādiem sasvērusies uz dienvidaustrumiem. Kļava ir tiekusiesw uz pretējo pusi, lai attālinātos no savas lielās māsas.

Cik vecas ir visvecākās?

Ja pasekojam dižo kļavu stumbru pieauguma dinamikai, atklājas brīnumu lietas. Piemēram, visresnākās Rūtiņu kļavas stumbra apkārtmērs 1980. gada 14. septembrī bija 4,97 m, bet 1997. gada martā - jau 5,60 m. Tātad 16 veģetācijas sezonās pieaugusi par 63 cm! Vidējais augšanas ātrums - 3,94 cm/gadā. No šiem skaitļiem varam izrēķināt visresnākās Baltijas valstu dižkļavas vecumu: 560 cm dalot ar augšanas ātrumu - 3,94 cm sezonā. Iegūstam 142 gadus. Maz ticams, ka vecumā ātraudzīgā kļava savā jaunībā būtu augusi lēnāk.

Vēl iespaidīgāks augšanas ātrums ir Zasulauka kļavai Rīgā. 1975. gada 15. augustā tās stumbra apkārtmērs bija 4 m, bet 1999. gada 9. martā - 5,0 m. Tātad 23 gados pieaugusi par vienu metru!

Augšanas ātrums: 100/23 = 4,35 cm gadā. Vecums - 115 gadi. Vidējās gadskārtas platums - 7 mm.

Līdzīgu augšanas ātrumu redzam arī vēl citām resnajāmkļavām, kurām agrāk ir izdarīti precīzi stumbra resnuma mērījumi. Pašreizējie novērojumi liecina, ka Latvijā arī visresnākās dižkļavas nav vecākas par 150 gadiem.

Cerams, ka ievietotā dižo kļavu tabula rosinās dabas draugus pievērst uzmanību vecajām kļavām un LZA Dabas retumu krātuve saņems ziņojumus ar mērījumiem par līdz šim nezināmām dižkļavām - resnuma, garuma un kupluma rekordistēm.

Latvijas dižākās kļavas

Tabula veidota, izmantojot sabiedriskā fonda Dabas retumu krātuve mērījumus (ar mērīšanas datumu) un Vides datu centra ziņas. Tabulā iekļauta 41 dižā kļava, kurām stumbra apkārtmērs sasniedzis un pārsniedzis 3,5 m. Koki sarakstā grupēti pa rajoniem, sākot ar resnākajiem.

Mērījumi izdarīti: Nosaukums, pagasts (pilsēta), rajons Stumbra apkārtmērs Augstums (m) Vainaga projekcija (m2)
1997. III Rūtiņu, Trikātas pag. Valkas raj. 5,60 23 210
1992.20.VIII Palsmanes mācītājmājas, Grundzāles pag. Valkas raj. 4,15 24 345
1980.14.IX Trikātas parkā, Trikātas pag. Valkas raj. 4,0 22 (?) 140
1999.9.III Zasulauka, Kuldīgas ielā 31/33, Rīgā 5,0 26 430
1998. Putnu ielā 12, Rīgā 3,90
1998. Zeļļu ielā 8, Rīgā 3,89
1998. Hospitāļu ielā 55, Rīgā 3,85
1998. Dzirnupes ielā 1, Rīgā 3,73
1997.2.VII Liepājas ielā 60, Rīgā 3,68 20 230
1998. Codes ielā 47, Rīgā 3,65
1999.6.II Rāmavas, Ķekavas pag., Rīgas raj. 3,80 30 230
1997.19.X Grantskalnu, Bārbales pag., Bauskas raj. 4,80 23,8 452
1997.19.X Sibru, Iecavas pag., Bauskas raj. 4,57 23 300
1997.19.X Sibru, Iecavas pag., Bauskas raj. 4,50 24 306
Vecumnieku parkā, Vecumnieku pag., Bauskas raj. 4,1
1997.16.XI Bārbales mācītājmuižas, Bārbales pag., Bauskas raj. 3,91 24 80
Peldu ielā 2, Durbē, Liepājas raj. 4,0 22 170
Pie kolhoza kantora Rucavā, Rucavas pag., Liepajas raj. 4,0
1985.30.VII Dārdeģu, Dunikas pag., Liepājas raj. 3,8 20 170
1996.13.X Mālkalnu kapsētas, Priekule, Liepājas raj. 3,83 21 400
Vīksnu, Lažas pag., Liepājas raj. 3,5
Pie kolhoza kantora Rucavā, Rucavas pag., Liepājas raj. 3,5 15
Lažas parkā, Liepājas raj. 3,5
1999.2.IV Budu, Lībagu pag., Talsu raj. 4,8 23 215
1999.I Mazkuģnieku, Vandzenes pag., Talsu raj. 3,95 23
1998.28.X Ozolnieku, Mērsraga pag., Talsu raj. 3,9 18
1991. Balsaru, Dundagas pag., Talsu raj. 3,67 18 280
1998.28.X Ozolnieku, Mērsraga pag., Talsu raj. 3,5 20
1998.29.IX Praviņu, Slampes pag., Tukuma raj. 4,06 23 155
1997.19.VII Plieņu, Sēmes pag., Tukuma raj. 3,66 22 279
Jaunpļavu, Zentenes pag., Tukuma raj. 3,6
Bebrenes parkā, Bebrenes pag., Daugavpils raj. 3,6
Briģenes parkā, Demenes pag., Daugavpils raj. 3,6
Elernes, Tabores pag., Daugavpils raj. 3,55 21 160
Laiviņu, Pilskalnes pag., Daugavpils raj. 3,5
1978.1.VII Ādmiņu, Alsviķu pag., Alūksnes raj. 3,55 22,5 210
1978.VI Ozolu, Jaunalūksnes pag., Alūksnes raj. 3,5 14,5 175
Jaundomu, Ezernieku pag., Krāslavas raj. 4,0
Landskoronas parkā, Šķaunes pag., Krāslavas raj. 3,6
Kalēnu, Vietalvas pag., Aizkraukles pag. 3,8
1989. Timenovas, Upmalas pag., Preiļu raj. 3,8 18 280
1997.17.XI Gaiļu, Cenas pag., Jelgavas raj. 3,71 22,7 225
Alangu, Ēdoles pag., Kuldīgas raj 3,6
Sloku, Ogresgala pag., Ogres raj. 3,5 27(?) 70



Kļava Rīgā, Kuldīgas ielā 31/33.
Attēlā - G. Eniņš.

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils