Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Raksti › G. Eniņš  › Latvija ir arī lielo liepu zeme

“Vide un Laiks' 1998/5”, 8. lpp.

Latvija ir arī lielo liepu zeme

V ai jums ir iznācis laiks padomāt par liepām? Iepazīties ar tām? Vai esat devies ceļojumos tepat, Latvijā, lai redzētu un izjustu Dievzemītes dižākās, resnākās un kuplākās liepas?

Latviešu tauta stipru tautudēlu salīdzina ar ozolu, bet daiļu tautumeitu ar kuplu liepu. Liepa ir sieviešu koks. Meitenēm šūpuļa kārti cirta no liepas. Pirti meitenes mazgāšanai kurināja ar liepu malku. Kristībās, meitenīti augšā ceļot, sauca: “Lai kupla kā liepa!”

Senlatvieši no liepas darināja bērnu šūpoles un kokles, greba karotes, pavārnīcas, abras, pūrus un vāceles, taisīja galdus, krēslus, drēbju vāles un dzirnavu milnus. No lūkiem pina tīnes, grozus, tarbas, cibiņas, virves un arī vīzes. Siltā un maigā, kā mātes pieskāriens mīkstā liepas koksne neder malkai un būvniecībai. Liepas der skaistumam ceļu alejās, parkos, māju vārtos, pagalmos, gatvēs, piemiņu vietās un lapenēs. Piesmakušo pilsētu ielās liepas attīra gaisu, pašas paciezdamas piesārņojumu labāk par citiem kokiem. Liepu stādījumi spēj aizturēt līdz 80% putekļu. Katrs koks aizstāj desmit istabas kondicionieru divdesmit stundu darbu. Liepas ražo fitoncīdus un skābekli. Viena dižliepa vasarā saražo ap 2500 m3 skābekļa! Liepu ziedu uzlējumam ir izteikta baktericīda, pretiekaisuma, sāpes remdinoša un nomierinoša iedarbība. To lieto ārstējot drudzi, klepu, bronhītu, iesnas, saaukstēšanos, arī pret vēdera sāpēm, nierakmeņiem un citām kaitēm. Pret galvassāpēm ap galvu apsien liepu lapas. Pret nervozitāti palīdz liepziedu vannas. Vasarā nervoziem cilvēkiem ieteic uzturēties zem ziedošām liepām. Matu spēcināšanai tos mazgā ziedu novārījumā un dzer liepu sulu pa ēdamkarotei vairākas reizes dienā.

...nervoziem cilvēkiem ieteic uzturēties zem ziedošām liepām...

Liepu latvietis godāja un cienīja, nereti turēja svētu. Tikpat bieži kā senču svētie upurozoli Latvijā sastopamas un joprojām zaļo senās upurliepas, elku liepas, svētliepas. Vietvārdu biežuma ziņā liepas pārspēj ozolus. Liepas pieminētas vairāk nekā tūkstoš tautasdziesmās.

Katvaru parks ar īpatnēji apcirptām liepām.

Nav saprotams, kā liepas ar savu vieglo, maigo un trauslo koksni dzīvo tik ilgu mūžu, izaug milzīgi varenas un dižkoku skaita un resnuma ziņā ieņem otro vietu (16%), tūlīt aiz vietā un stiprā ozola. Bet arī sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem...

Senās svētliepas

Veco elku liepu resnajos stumbros var ieiet iekšā kā mazās svētnīcās, kā mākslas darbnīcās, ko izveidojusi pati daba. Nesteidzieties atstāt koka dobumu, bet rūpīgi aplūkojiet dīvainās izaugumu, saaugumu un māzeru skulptūras, kas veidojas, ķeburainā stumbra milzu caurulei apaugot ar jauno spēcīgo atvašu koksni. Jaunā koksne kā dzīvības pārpilna mīkla kunkuļo kunkuļiem veļas pa vecā stumbra iekšpusi, nesaprazdama, vai pārvēsties saknes vai zaros. Tur veidojas tik fantastiskas plastiskās figūras, ka nenobrīnieties. It kā snaudienā sastingušas pūces, guloši eži un bruņurupuči, lielas ķirzakas un čūskas, velēnu vecīši un milzīgi krupji. Dobumā ir kā seno burvestību mājiņā, kur mīt māņi un senie gariņi.

Tāda ir Allažu svētliepa Kuldīgas rajona Ēdoles pagastā. Izcili ainaviska kā zaļa kupena tīruma vidū, 16 m augsta. Tās stumbra apkārtmērs ir 6,3 m . Pa caurumiem stumbrā ieplūst gaisma kā pa celles logiem, atklājot visādus dzīvības dabas brīnumveidojumus. Par Allažu svētliepu saglabājies nostāsts, ka no tās koksnes izgatavots Ēdoles baznīcas altārs un tā kokgriezumi, tāpēc liepu saucot par svētliepu.

Popraga liepa ar 24 stumbriem dzīvo savu otro mūžu - šie stumbri ir vecās, sen aizmirstās dižliepas atvases.

Liepa ar dīvainu stumbra dobumu zaļo arī Liepājas rajona Rucavas pagastā, netālu no Miemju kapiem. Tās resnums ir 6,5 m, augstums – 17 m, vainaga projekcija 14,2 x 17,3 m. Dobumā ir divas ieejas un logs. Liepa, kas plīsusi un atkal apaugusi ar jaunu koksnes ādu, veido atsevišķās stumbra daļas un atkal saaug vienā stumbrā, vijas un māzeraini pinas.

Daudzstumbru liepas

No šiem un daudziem citiem piemēriem mēs redzam, ka patiesībā vecās upurliepas un elku liepas nemaz neiet bojā.

...patiesībā vecās upurliepas un elku liepas nemaz neiet bojā...

Ja vētra nolauž dobumaino stumbru, atlikušie sānu zari aug ar trīskāršu spēku, un koksnes pieaugums steidz nostiprināt dobumainā stumbeņa atliekas. Ja stumbrs nolauzts līdz ar zemi, vienalga, arī tad sparīgas atvases kā šķēpi izdzīsies no celma. Un vēlāk izaugs liepa ar vairākiem stumbriem. Tādas daudzstumbru kulta liepas ir slavenā Usmas elku liepa, Šķilu upurliepa ar desmit stumbriem Liepājas rajona Nīcas pagastā, Igauņu elku liepa ar astoņiem stumbriem Madonas rajona Ērgļu pagastā, Ikšķiļu svētliepas ar četriem stumbriem Limbažu pagasta Kaijciemā. Visdzīvākā šai ziņā Popraga liepa ar 24 stumbriem Talsu rajonā, Valdemārpilī. Latvijā tādu daudzstumbru liepu ir krietns skaits.

Pedvāles elku liepas traģēdija

Pedvāles elku liepa bija otra kuplākā liepa Latvijā – vainags nosedza 400 m2, bet varenā stumbra apkārtmērs krūšu augstumā bija 6,22 m. Sirmā dižliepa pārsteidza katru apmeklētāju ne tikai ar apjomīgo stumbru, bet vēl vairāk ar saviem krāšņajiem milzu žuburiem, kas no vainaga augšas lielos lokos liecas uz zemi kā dāvanām devīgas ziedu rokas. Pirmais milzu žuburs no stumbra atdalījās jau divu metru augstumā. Pie stumbra tas bija 1,5 m resns- pats par sevi liela koka resnumā. Šis žuburs izlocījās 2,5 m augstumā no zemes.

...atliek tikai nošausmināties, kādus posta darbus var sastrādāt, klausot galīgi aplamiem padomiem...

Pedvāles svētliepa ap 1990. gadu, kad tā bija varenākā un iespaidīgākā dižliepa Latvijā: stumbra apkārtmērs - 6,2 m, vainaga projekcija - 400 m2.

Nelaime sākās 1994. gadā, kad vēji nolauza varenā dabas kultūrvēstures pieminekļa vainaga lielāko daļu. Atlicis bija tikai 7 m augsts resnā stumbra gabals un trīs lielie žuburi. Protams, vecā elku liepa varēja augt un atjaunoties kā daudzas citas brīnumainās Latvijas liepas. Cilvēkiem vajadzēja vienīgi palīdzēt, atbalstot smagos žuburus. Kā zināms, Pedvāles muižā, pretī Sabilei, saimnieko atraktīvais tēlnieks Ojārs Feldbergs. Nezinādams, ko iesākt ar vēju saplosīto kulta liepu, mākslinieks aicinājis par padomdevēju Rīgas galveno dārznieku Andri Zvirgzdu. Tas ieteicis veco kuršu svētliepu nozāģēt pavisam, lai no 50 cm augstā sāktu augt atvases (!?). Dieviņš došot, pēc kādiem četrdesmit gadiem tā būšot atkal liela, varena, zaļojoša un dzīva... Ojārs Feldbergs piekritis šim padomam, kaut arī neesot bijis viegli izšķirties... Septiņsimt gadu veco elku liepu zāģēt nost?! Tādas ziņas es izlasīju 1994. gada 16. aprīļa avīzē “Labrīt”. Tagad atliek tikai nošausmināties, kādus posta darbus var sastrādāt, klausot galīgi aplamiem padomiem. Atlikušie dižliepas žuburi būtu auguši ar divkāršu spēku, jo sakņu sistēma taču liepai nebija izpostīta. Stumbrs apaugtu ar jaunu koksni, un, kaut arī vainagā sapostīta, vēsturiskā dižliepa ar saviem milzīgajiem stumbra izmēriem un dramatisko veidolu pārsteigtu ikvienu Pedvāles mākslas ansambļa apmeklētāju. Vācijā un Čehijā šādām dižliepām visus smagos žuburus nostiprina ar kārtīgiem balstiem, un liepas aug resnumā, sasniedzot 18 un pat 20 m apkārtmērā.

Visresnākā

Valdemārpils elku liepa - visvairāk daudzinātā, visresnākā Latvijā: stumbra apkārtmērs - astoņi metri.

Visresnākā Latvijas liepa ir Valdemārpils elku liepa pie Sasmakas ezera. Tās stumbra apkārtmērs celma augstumā (30 cm virs zemes) bija sasniedzis 8,8, m, bet sakarā ar dobuma trupi apkārtmērs samazinājās līdz 8 m. Pēc noteikumiem, dižkokiem stumbra resnums jāmēra krūšu augstumā, t.i., 1,3 m no zemes. Bet vecajai elku liepai šajā augstumā stumbra apkārtmēru nemaz nav iespējams noteikt, jo tur jau sākas un tuvu zemei aizlokās milzu zari krietna vēriena resnumā. Lai iespaidīgie žuburi, kas no lielā smaguma aizvien vairāk noliecas uz zemi, nenolūztu, tiem ierīkoti balsti. Savulaik vētra nolauza daļu no liepas, atsedzot stumbrā milzīgu, prauliem pilnu dobumu. Slavenās liepas augstums- 22 m, kuplums jeb vainaga projekcija - 19 x 22 m.

Aucenieku spokainā liepa

Ēdoles pagasta Auceniekos aug tikpat resna sirmsirma liepa. Tās 8 m resnais stumbrs vairāk atgādina nelielas pilsdrupas nekā koka stumbru. Aprakstīt šī koka stumbru ir gandrīz neiespējami. No vienas vietas tas noaudzis ar maziem un lieliem māzeriem kā velna ģīmjiem – dzīslainiem un rētainiem. Miza ir plīsusi un apaugusi, rētojusies un māzeraini čūlojusies. Liepa cīnījusies ar zibeni, ar savu gadu nastu, ar trupes sēnītēm, ar cilvēkiem, kas zāģējuši stumbrā lūkas, lai piekļūtu tur dzīvojošām bitēm. No kādreizējām četrām varenajām galotnēm nekas vairs nav palicis pāri – tikai milzīgi stumbeņi kā amputēti locekļi paslienas uz augšu. Un tomēr liepa ir ataudzējusi jaunus zarus. Kā ķirzakai ataug aste, tā Aucenieku liepai ir ataugušas jaunas galotnes. Vecais spocīgais stumbrs iemudžinājies vairākās celma atvasēs. Izmērīt šādu stumbru nav viegli. Liepas augstums – 16,5 m, vainaga projekcija – 15 x 13,5 m. Vēl 1910.gadā liepai bijušas trīs galotnes. Kolhoza pirmsākumos liepā iespēris zibens un nolūzusi pēdējā- vecā galotne, nodedzis tuvējais šķūnis. Nostāsts vēsta, ka kādreiz zem liepas apstājušies pusdienot svētceļnieki.

Rekordiste kuplumā

Jau vairāk nekā 25 gadus meklējam dižkokus, vērtēdami to tikai pēc stumbra resnuma. Daudz retāk mērām un arī salīdzinām garuma rekordistus. Bet dižkokiem ir vēl kāds ļoti būtisks raksturojošs lielums - vainaga kuplums. Pēc šā lieluma dižkoki vēl nav salīdzināti, lai gan vainaga projekcijas ir mērītas diezgan bieži (diemžēl arī kļūdaini). Resnuma un vecuma rekordisti nepavisam nav ar kuplākajiem vainagiem. Gluži otrādi - resnākajiem dižkokiem vainaga augstums un kuplums ir stipri samazinājies.

Bradu liepa Uguņu ciemā Talsu rajonā.

Viskuplākā man zināmā Latvijas (droši vien arī Baltijas) liepa aug Talsu rajona Vandzenes pagasta Uguņos pie Lazdiņu mājām. Šī liepa, augdama akmeņu paugurā, patiesi ir apbrīnojama vitāla – ar sešām galotnēm. Tās 4,9 m resnais stumbrs jau 1,5 m augstumā sadalās tik daudzos žuburos un lielos zaros, ka tos nemaz nav iespējams saskatīt. Milža slota paslieta pret debesīm.

...zem tās vainaga varētu ērti sasēsties tūkstotis tūristu...

Dīvainākais it tas, ka lielie sānu žuburi, kas sākotnēji iet līmeniski gar zemi, tālāk paceļas kā milzīgi loki uz augšu pret debesīm, pārtapdami papildu galotnēs. Lazdiņu dižliepa ir kā sešmastu kuģis ar milzīgām zaļām burām. Bet, skatoties uz kuplo liepu pavasarī, lielais koks ar gaišajām plaukstošo lapu liesmiņām atgādina sešžuburu svečturi. Nav saprotams, kā liepas mīkstā koksne iztur tādu milzīgu plecu lauzienu katram žuburam. Pat snieglauzas un vēji necik to nav spējuši postīt. Tiesa – viens žuburs tomēr nav izturējis. Tā vietā – tagad tumša dobuma acs. Lazdiņu liepas vainaga projekcija ziemeļu - dienvidu virzienā ir 26 m, bet austrumu - rietumu virzienā 25,7 m. Milzu zaļā telts pārsniedz 500 m2 laukumu. Zem tās vainaga varētu ērti sasēsties tūkstotis tūristu. Vainaga galotnes smaile paceļas 23,5 m augstumā. Vainags ir blīvs un piepildīts līdz pašai zemei. Arī saulainā vasaras dienā zem liepas biezā, kuplā jumta valda puskrēsla. Liepziedus var plūkt, ejot apkārt liepas vainagam. Dīvaini, ka šī viskuplākā Latvijas un Baltijas dižliepa nav iekļauta Latvijas dižkoku sarakstā.

Kur aug Latvijas garākā liepa?

Dižo liepu garumu rekordiste meklējama Vidzemē, starp Zilo kalnu un Burtniekiem, Valmieras rajona Bērzaines pagasta centrā. Vecos laikos šo vietu saukuši par Šternhofas pusmuižu. Cēlās liepas stumbra apkārtmērs ir 5,3 m. Tas atgādina milzīgu biķeri, jo uz augšu kļūst izteikti apjomīgāks (2 m augstumā stumbra perimetrs ir jau 6,06 m). Bet 2,7 m augstumā stumbrs sadalās četros žuburos, kas slaidi ceļas pret debesīm; garākais no tiem sasniedz 31,5 m augstumu. Šī dižliepa nav augusi kuplumā, bet visus spēkus veltījusi debesu sasniegšanai. Tās vainaga platums – 12 x 14 m un vainaga projekcija nosedz 140 m2 lielu laukumu. Slaidā vainaga skaistulei vitalitāte un veselības stāvoklis ir labs. Bet 25 m tālāk no godināmās dižliepas auga otra dižliepa, kuras stumbrs bija ar lielu, stipri izdedzinātu dobumu. Šī gada septembra stipros vējos ievainotā māsa nav spējusi izturēt un nolūzusi.

Pirms dažiem gadiem par Latvijas garākajām dižliepām uzskatīja četras liepas, kau auga pie Ēdoles baznīcas. Šie saldo ziedu koki savus vainagus bija pacēluši pāri vecās baznīcas sarkano dakstiņu jumtam – 30 m augstumā. Diemžēl unikālo dabas pieminekļu grupu pirms dažiem gadiem nozāģēja. It kā pat dokumenti tikuši kārtoti un nepieciešamie paraksti sameklēti. Vides valsts inspekcija par šo lietu vēlāk interesējusies. Bet neviens atbildīgais tā arī laikam sodīts netika. Sirmo koku lielajiem celmiem ataug jaunas, spēcīgas atvases. Pēc divsimt gadiem būs atkal jauna dižliepu paaudze pie vecās baznīcas, ja vien tās netiks atkal nozāģētas.

Varenāko stumbru liepas

Sauleskalnu ložņājošo stumbru liepa Cīravas pagastā.

Minētajām sirmajām Latvijas liepām pamatstumbri ir milzum resni, bet īsi un strupi, dažām pamatstumbra tikpat kā nav. Šādu koku stumbri savu resnumu veido uz zemo zaru, milzīgo žuburu saaugumu un sakņu kaklu rēķina. Tāpēc atsevišķā grupā ir jānodala tie dižkoki, kuru stumbri ir augsti un monolīti un kuru apkārtmēru var noteikt krūšu augstumā (1,3 m no zemes).

...varenā stumbra tilpums (krāja) ir gandrīz fantastisks – ap 30 m3...

Dižliepa ar visresnāko īso augsto stumbru aug Piltenes novadā – Ventas krastā pie Landzes baznīcas. Tā vēl nav iekļauta valsts nozīmes dižkoku sarakstā. Šim medusziedu kokam stumbra apkārtmērs ir 6,5 m, bet resnumu tas saglabā līdz 10 m augstumam. Nav daudz dižozolu, kuri var sacensties ar Landzes liepas stumbra varenumu. Uz 6,5 m resnā stumbra uzauguši lieli māzeri – it kā milža svecei būtu izplūdušas tumšas parafīna asaras. Pēc vainaga kupluma liepa ieņem piekto vietu Latvijā – 282 m2, vainaga kuplums – 22 m. Ziemeļu pusē kuplā vainaga zari noliecas līdz zemei. Bet varenā stumbra tilpums (krāja) ir gandrīz fantastisks – ap 30 m3. Ja negribam koka diženumu vērtēt vienīgi pēc stumbra apkārtmēra, bet ņemam vērā visus raksturojošos lielumus, tad Landzes liepa neapšaubāmi ir dižākā liepa Latvijā – gan ļoti veca un resna, gan ar augstu stumbru un kuplu vainagu. Šādu varenstumbru liepu Latvijā ir daudz.

Landzes dižliepas vecums varētu būt aptuveni 330 gadi, tā ka tā, iespējams, ir vecākā no Latvijas liepām. Tomēr Usmas elku liepa un citas liepas ar vairākiem stumbriem varbūt ir daudz vecākas, jo tās ir iepriekšējo, agrāk kritušo veco liepu atvašu turpinājumi. Sirmajām liepām, iekams to stumbri vēl nav nogāzušies un satrupējuši, parasti paspēj izaugt atvases kā prāvi koki. Tādējādi liepas mūžs var būt ļoti garš, gandrīz bezgalīgs. Lūk, kāpēc Latvijā ir saglabājies tik daudz dzīvu seno svētliepu. Tādi koki ir divkārt saudzējami – gan kā dabas pieminekļi, gan kā kultūrvēstures pieminekļi.



G. Pāvila attēli:

Usmas Elku liepa. 2002. gada 27. jūlijs.

Milzu liepa pie Dundagas luteriešu baznīcas. 2003. gada 2. aprīlis.

Ēdoles baznīca - neierasts tukšums pēc milzu liepu izciršanas. 2002. gada 5. jūlijs.

Apgrieztu liepu aleja Katvaru parkā. 2003. gada 21. septembris.

Dižliepu grupa pie Landzes baznīcas. Milzu koku izmēri ir tik proporcionāli, ka uz fotogrāfijas tie izskatās pēc parastiem kokiem. 2003. gada 11. maijs.

Landzes baznīca un milzu liepa tai līdzās. 2003. gada 11. maijs.

Apgrieztas liepas Lindes parkā. 2002. gada 25. augusts.

Dižliepu aleja Dundagā, Pāces ielā. 2003. gada 2. aprīlis.

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils