Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Raksti › G. Eniņš  › Dumbrāju dižkoki

“Vide un Laiks' 1999/3 (9)”, 4. lpp.

Dumbrāju dižkoki

Netaisnīgi mēs alkšņus nicinām un neieredzam. Alkšņi neuzbrūk Latvijas laukiem. Alkšņi tikai ieņem pamestos tīrumus un pļavas, neizpļautās grāvmalas. Alkšņi nav vainīgi Latvijas ainavas noplicināšanā. Tur vainīga saimniekošanas sistēma un politika. Daba necieš tukšumu.

Aiz upītes melni alkšņi
Sidrabiņa ziediņiem.
Es gribēju vienu raut,
Visi bira skanēdami.

Varenais Rāmavas melnalksnis.
G. Eniņa foto

No visiem kokiem paši pirmie Latvijā uzzied alkšņi. Jau marta beigās, kaut naktīs vēl kniebj krietns sals un lauki un meži sniega pilni, upju ielejās un gravu nogāzēs, kas pavērstas pret sauli, alkšņu skaras, uzbriedušas kuplas, garas kā krelles, ar zeltainiem putekšņiem šūpojas zaros. Trauslais un nicinātais alksnis ir pret klimata maiņām izturīgākā koku suga un savas skaras ziedēšanai sagatavo jau iepriekšējā gada rudenī. Pavasaris vēl tālu, bet jau februārī mēdzu upmalā salauzt alkšņa zarus. Salieku tos vāzē, bet pēc dažām dienām manā istabā ir pavasaris. Es nezūdos, ka galds un grāmatas apbirst ar dzelteniem putekšņiem.

Alksnis tautas medicīnā

Alkšņu augļkopas satur daudz miecvielu, kurās ir ap 25% tanīna un līdz 3,7% gallusskābes. Jau izsenis tautas medicīnā tās lieto ilgstošas caurejas, dizentērijas un vēdera sāpju gadījumā. Uz litru verdoša ūdens ņem 50 g augļkopu, dzer siltenu pa glāzei trīsreiz dienā. Šādu uzlējumu lieto arī kā sviedrēšanas līdzekli saaukstēšanās gadījumā. Īpatnējs saaukstēšanās ārstēšanas paņēmiens ir sausās vannas.

Dainu melnalksnis Rudbāržos - resnākais Latvijā. Tā stumbra apkārtmērs - 4,6 m.
G. Eniņa foto

Sausas jaunas alkšņu lapas ieliek dziļā baļļā, uzlej tām nedaudz karsta ūdens un uzliek vāku, lai tās sasiltu, tad slimais ierokas lapās līdz kaklam vai jostas vietai un pasēž sausajā vannā aptuveni stundu. Ar lapu, mizu vai augļkopu uzlējumu ārstē reimatismu, podagru. Arī pret kāju svīšanu un nogurumu pēc tāliem pārgājieniem lieto alkšņu lapu uzlējumu. Izsutušās kāju pirkstu starpās jāliek svaigas saburzītas alkšņu lapas vai atvases.

Alksnis tautas ticējumos

Sēmes pagasta Kulvēnu melnalksnis, ķeburains, spocīgs, ar dobumu acīm kā no vilkaču meža. Stumbra apkārtmērs - 4,06 m.
G. Eniņa foto

Alnus glutinosa

Alkšņi pēc saviem radurakstiem pieder pie bērzu dzimtas ģints, kurā ir 30 sugas.

Latvijā aug divas alkšņu sugas. Viss iepriekš minētais attiecas uz labi zināmo baltalksni - Alnus incana. Retāk sastopami ir melnalkšņi - Alnus glutinosa. Šie koki ir daudz krāšņāki, stiprāki un varenāki par saviem pelēkajiem brālīšiem. Baltalkšņu vecums nepārsniedz 60 gadus, bet glutinosa var sadzīvot 200 gadus un vēl vairāk. Tik ilgi augdami, melnalkšņu stumbri piebriest resnumā kā īsti dižkoki. Tādi melnalkšņu vectētiņi gan pēc stumbra mizas raupjajiem krevečiem, gan pēc vareno zaru platajiem elkoņiem atgādina ozolus. Melnalkšņu lapas ir tumšzaļas, spīdīgas, jaunie dzinumi - lipīgi. Zied aprīļa sākumā, bet agrā pavasarī - jau marta beigās. Sēklas izbirst ziemas beigās un pavasara sākumā. Aug mitrās vietās, kur tekošs gruntsūdens, dumbrājos. Vislabāk jūtas tērču, strautu un upju krastos, kur melnās saknes skalojas tieši ūdenī. Rīdzinieki skaistas melnalkšņu audzes var aplūkot Mārupītes krastos un Māras dīķa apkārtnē, kā arī Bišumuižas parkā. Melnalkšņa sēklas izplatās arī ar pavasara ūdeņiem, jo tās ūdenī negrimst. Melnalkšņiem sakņu sistēma labās augsnēs dziļa, žuburaina, koksne mīksta, viegla (tilpumsvars - 0,50 t/m2), izturīga ūdenī un skābā vidē, tāpēc izmanto būvēm mitrās vietās un aku grodiem. Dod labas kvalitātes malku. Spurdzes un mizu lieto medicīnā.

Glutinosa aizņem tikai 2,4% no Latvijas mežu kopplatības, kaut gan izplatības areāls ir plašs: no Baltās jūras ziemeļos līdz Ziemeļāfrikai dienvidos.

Resnākie Alnus glutinosa

Viskuplākais no melnalkšņiem aug Liepājā, Raiņa parkā. Tā stumbra apkārtmērs - 4,0 m. Vainaga projekcija - 300 m2.
G. Eniņa foto

Kā dižkoki padomju laikos valsts aizsardzībā bija tikai deviņi melnalkšņi (tagad šie LPSR Ministru padomes lēmumi anulēti). Tas ir vismazākais dižkoku skaits (0,6%), salīdzinot ar citām koku sugām, neskaitot mežābeles. Melnalkšņiem noteiktais dižkoka kritērijs stumbra apkārtmēram ir 3,5 m. Pats resnākais Latvijas melnalksnis aug Kuldīgas rajonā Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām. Diezgan pagrūti izmērīt Baltijas valstu lielākā glutinosa apkārtmēru. Dižais melnalksnis uztupies kā uz troņa uz savu sakņu kakla kumpainā pacēluma strauta ielejas slīpumā. No prāvā sakņu kalna izspraukušās trīs atvases, kas jau sasniegušas vienu metru apkārtmērā un barojas no vecā melnalkšņa sakņu labumiem. Stumbra apkārtmēra noteikšanu sarežģī arī tas, ka metra augstumā jau ir pirmais zars. Šī glutinosa stumbra apkārtmērs ir 4,57 m. Dainu melnalksnim stumbrs gan piebriedis rekordresnumā, bet vainags pavisam šaurs, no tā zaļo tikai kādi 35%. Lielākā daļa ir nolūzusi. Uz dienvidiem un rietumiem zaru vairs nav. Atlikušā vainaga projekcija ir ap 60 m2, vainaga augstums - 14 m.

Vides datu centrā ir ziņas par melnalksni Preiļu rajonā, Jersikas pagastā, ko iesniedzis Aivars Brakovskis. Pēc viņa mērījumiem, šī melnalkšņa apkārtmērs 0,5 m augstumā ir 4,6 m, garums - 20 m. Mūsu ekspertiem nav bijusi izdevība šo dižmelnalksni apskatīt un izmērīt.

Dižākie un garākie

Pats garākais no dižajiem melnalkšņiem aug tepat Rīgas pievārtē, Ķekavas pagastā, Rāmavas muižiņas parkā, Daugavas senkrastā, sīka strautiņa malā, un tā saknes dzer ūdeni tieši no strauta. Pēc visiem rādītājiem, šis Rāmavas melnalksnis liekams pirmajā vietā. Tas ir visizcilākais un visiespaidīgākais starp saviem konkurentiem. Stumbra apkārtmērs cilvēka krūšu augstumā - 3,94 m (noapaļojot - 4,0 m). Sakņu kakla augstums - 1,1 m, bet 2,3 m augstumā stumbra apkārtmērs - ir 3,60 m. Šādu resnumu tas saglabā līdz 10 m augstumam. Kā monolīta kolonna šāds bezzarains stumbrs paceļas līdz ceturtā stāva līmenim. Vainaga augstums sasniedz 30 m. Izrēķinot koksnes tilpumu pēc Rūdolfa Ozoliņa metodes, iznāk 14 m3 (!). Strādādams ar R. Ozoliņa tabulām un formulām, pārliecinājos, ka melnalkšņi ir visslaidākie koki, t.i. koki ar vismonolītākajiem stumbriem, proti, koki, kuru stumbra resnums no zemes visaugstāk paliek nemainīgs. Un šajā ziņā pieaugušie un vecie melnalkšņi pārspēj arī slavenās mastu priedes. Priežu vainagi sasniedz lielāku augstumu, tomēr melnalkšņu stumbri, nedaudz atpalikdami garumā, ir nemainīgāki savā resnumā no apakšas līdz augšai. Par to var pārliecināties Rāmavas parkā, kur melnalkšņu stumbri atgādina pret debesīm izslietas caurules. Melnalkšņu pieskaita gaismasprasīgo koku sugai. Acīmredzot tāpēc tie tiecas debesīs. Literatūrā minēts, ka melnalkšņi garumā varot sasniegt 35 m. Cerams, ka man satikšanās ar šādiem izcilniekiem būs vēl priekšā. Rāmavas dižajam veselības stāvoklis - labs. Stumbrs bez bojājumiem, ar lielu sakņu pēdu kā vāli lejasgalā. Būtu nepieciešams nozāģēt vairākus citus kokus, kas iesniedzas vecā melnalkšņa vainagā, īpaši osi, kas aug dižkoka dienvidos - tikai 5 m no tā stumbra.

Domājams, ka Rāmavas melnalkšņa vecums nav mazāks par 200 gadiem. Pilnīgi iespējams, ka tas ir arī vecākais melnalksnis Latvijā.

Otru tikpat slaidu un arī 30 m garu melnalksni es uzgāju jau 1978. gada vasarā Alūksnes rajona Veclaicenes parkā. Tomēr tā stumbra apkārtmērs bija tikai 3,13 m.

Kur aug viskuplākais melnalksnis?

Vainaga krāšņuma un kupluma rekordists aug Liepājā, Raiņa parkā. Tā stumbra apkārtmērs ir nepilni četri metri, bet vainaga resno zaru atvēzieni izpletušies uz visām debesu pusēm kā ozolam - desmit un divpadsmit metri. vainaga projekcija 300 m2, augstums - 23 m. Stumbrs 2,8 m augstumā sadalās divās starās. Veselības stāvoklis labs. Tikai kādreiz nolūzis pirmais žuburs. Tā vietā divu metru augstumā rēgojas atvere un liecina par dobumu vecā koka stumbrā. Pirms 17 gadiem kuplais melnalksnis bija 3,69 m resns. 17 gados pieaudzis par 31 cm. var izrēķināt, ka vecajam parka skaistulim vidējās gadskārtas platums šajā laikā ir 2,9 mm. Ja melnalksnis visu laiku būtu ieturējis šādu augšanas tempu, tā vecums būtu 220 gadi. Jādomā, ka jaunības gados šī parka koku virsaitis ir audzis ātrāk.

Tabulā minēto melnalkšņu atrašanās vietas.

Raiņa parkā ir augsts gruntsūdens līmenis un liels augsnes mitrums - īstā vieta melnalkšņiem, kuru tur ir liela bagātība. vairākiem no tiem stumbra apkārtmeŗs tuvojas trīs metriem. Tā ir nākamās paaudzes dižkoku rezerve.

Latvijā dižo melnalkšņu ir tik maz, ka es varu tos visus ievietot vienā nelielā tabulā. Varbūt tas mudinās jūs vērīgāk ielūkoties savā apkārtnē un atklāt vēl kādu nezināmu dižo melnalksni, bet varbūt pat pašu kuplāko vai pašu resnāko?





Latvijas dižie melnalkšņi

Nr. p. k. Atrašanās vieta Apkārtmērs, m Augstums, m Vainaga projekcija, m2 Mērīšanas datums
1. Kuldīgas raj., Rudbāržu pag., Dainās 4,57 14 60 4. VIII 1998.
2. Preiļu raj., Jersikas pag., 4 km no Līvāniem 4,6 29 1985.
3. Talsu raj., Kolkas pag., Saunaga ciemā 4,15 VI 1998.
4. Liepājā, Raiņa parkā 4,0 23 300 5. VII 1998.
5. Tukuma raj., Sēmes pag., Kulvēnos 4,06 13 75 23. III 1998.
6. Liepājas raj., Rucavas pag., pie Paurupes bērnudārza 4,0 1986.
7. Rīgas raj., Ķekavas pag., Rāmavas parkā 3,96 30 138 6. II 1999.
8. Rīgas raj., Saulkrasti, Smilšu ielā 3 3,86 18 21. VIII 1977.
9. Talsu raj., Vandzenes pag., Grīvas upes krastā 3,8 21. V 1975.
10. Ogres raj., Ķegums, 300 m no Ķeguma dzelzceļa stacijas 3,7 17 130 1. XII 1985.
11. Kuldīgas raj., Ēdoles pag., Vīlēs 3,6 24 ap 130 25. X 1975.
12. Limbažu raj., Liepupes pag., Duntē, 200 m no veikala 3,6 3. II 1977.
13. Rīga, Mārupītes krastā, Codes ielā 47 3,42 26,5 190 6. II 1999.
14. Alūksnes raj., Jaunlaicenes pag., Jaunlaicenes parkā 3,13 30 VI 1978.
15. Rīgas raj., Babītes pag., Bruņu ciemā 3,68 11,5 19. X 1997.





© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils