Biedri Projekti
Akmeņi Alas Atsegumi Avoti Koki Kultūrvēstu-
riskie akmeņi
Ūdenskritumi Citi
G. Eniņš I. Jurģītis S. Laime
Pieminekļi › Raksti › G. Eniņš  › Svētakmeņu maldi

“Dabas un vēstures kalendārs' 2002”, 92. lpp.

Svētakmeņu maldi

L īdztekus kultakmeņu zinātniskajai izpētei pēdējos gados Latvijā ir sācies nepieredzēti aktīvs akmeņu meklēšanas trakums, ko rada cilvēku alkas katram pašam atrast savu svētakmeni vai, vēl labāk, savu tālo senču akmens laikemta astronomisko observatoriju. Latvieši atgriežas savu vectēvu zemē un mežos ieaugušajos tīrumos atrod akmeņus ar sūnu seģenēm, kuras paceļot pretī raugās noslēpumainas zīmes. Izcērtot mežus - lai varētu zemnieks izdzīvot -, arī atklājas aizmirsti vai nezināmi akmeņi ar nesaprotamām zīmēm vai velna pēdu nospiedumiem. Citviet mežos atklājas akmeņu rindas kā seni, apsūnojuši žogi. Tā kā Latvijā prese visās malu malās raksta par jaunatrastiem svētakmeņiem un enerģētiskiem akmeņiem, tādu zīmēm klātu akmeņu atradēji ir satraukti par savu atklājumu, nenojauzdami, ka šīs zīmes viņu atrastajos akmeņos ir ierakstījis nevis cilvēks, bet lielā māksliniece Daba. Esmu bijis pie daudziem šādu zīmju akmeņu atradējiem; un vienmēr viņus ir nācies apbēdināt, ka tie nav senu civilizāciju vai mūsu senču iekaltu zīmju akmeņi, bet tikai pašas dabas darināti brīnumakmeņi. Ja “svētakmeņu” pasludināšanas temps tā turpināsies, tad Latvija tūlīt būs no vienas vietas nobruģēta svētiem akmeņiem.

...lai jauno, tagad atrasto akmeni pasludinātu par svētakmeni, vajadzētu, lai tam būtu jelkādi pierādījumi...

Vēl ne visai tālā pagātnē lielai daļai vecsaimniecību patiešām bija savi kultakmeņi, kur baroja mājas gariņus jeb mājas kungu. Jo vācieši kā kristīgās ticības ieviesēji mūsu senču dzimtenē bija parūpējušies par lielāko, centralizēto svētvietu (pagānisko kulta vietu) likvidēšanu. Tomēr, lai jauno, tagad atrasto akmeni pasludinātu par svētakmeni, vajadzētu, lai tam būtu jelkādi pierādījumi - seni iekalumi akmenī, kultūrslānis ap akmeni, ziedojumu priekšmeti, tautas nostāsti vai teikas, akmeņa mākslīgs novietojums, atrašanās vieta pie senkapiem, pilskalnā vai apmetnē, augsnes analīzes, trasologu vērtējums u.c.

Vērojot, kādas un cik daudzas kļūdas pagātnē ir pieļāvuši profesionāli vēsturnieki, ģeologi un nopietni akmeņu pētnieki, par amatieriem un gadījuma ļaudīm nemaz nerunājot, mēs nonācām pie nepārprotamas atziņas: lai zīmjakmeņa meklētājs nekļūdītos un prastu labāk atšķirt senās, cilvēka ieveidotās zīmes no dabiskajiem akmens rakstiem un dēdējuma radītiem robiem, vispirms ir jāzina un jāpazīst Dabas veidoto zīmju rakstu iespējas un daudzveidība, jāpazīst brīnumakmeņi.

Un te nu skaisto brīnumakmeņu kolekcijas ir ļoti noderīgas kā skola, kā izpētes objekts. Nereti akmeņu savācēju kolekcijās atrodas arī senie kultakmeņi un vēsturiskie akmeņi.

Pirmā akmens zīmju universitāte varētu būt arī mūsu Baltijas jūras krastos, kur pati Jūras māte gadsimteņiem ilgi nenogurdināmā pacietībā berzusi, gludinājusi un spodrinājusi no Skandināvijas krastiem atrauto klintsbluķu gabalus, lai visā pilnībā un pasakainā skaistumā uz ārpusi parādītu akmenī sastingušo bagāto iekšējo struktūru, lai parādītu miljardiem gadu vecos procesus katra klints gabala biogrāfijā, kas tagad jūras krastā tapis par skaistu Latvijas akmeni vai oli.

Paraugieties akmens attēlos! Ja šos zīmēm klātos brīnumakmeņus redzam jūras krastā, mēs nešaubāmies par to dabisko izcelsmi. Bet, ja mežā noceļam akmenim sūnu segu un ieraugām tādas zīmes, mēs varbūt iekliegsimies aiz prieka, ka esam atraduši kādas noslēpumainas civilizācijas liecinieku.

Spersim pirmo soli: iepazīsimies, cik dīvainas un dažādas zīmes Daba māk ierakstīt akmeņos, kādas brīnišķīgas skulptūras prot izveidot no akmeņiem! Neatņemsim Dabai viņas autortiesības!

Kādas zīmes var būt akmeņos?

Dažādu krāsu līnijas nebūt nav ievilktas akmeņos pirms tūkstots gadiem ar kādu mistisku, noturīgu krāsvielu, bet gan ģeoloģisko plaisu vietā pirms daudziem miljoniem vai miljardiem gadu ieplūdusi cita sastāva magma. Šāda veida līnijas var būt visdažādākā platumā un dažādos virzienos.

Dažāda lieluma krusti. Šādā pašā ceļā var izveidoties slīpie un taisnie krusti. Dažāda lieluma krusti uz akmeņa var sagadīties tik precīzi, ka pat zinātnieks ar ģeoloģisko izglītību var apjukt tāda akmens priekšā. Lielāko tiesu šādas krusta zīmes ir baltas un tumšajā akmens masā izskatās efektīgi. Nereti starp šādiem dabas veidotiem krustakmeņiem ir arī tādi, kam krusta zīmes ieslēgums izdalās kā reljefi izkalts cilnis. Patiesībā arī tur nekādu pārdabisko spēku brīnumu nav. Šādi reljefā izcelti krusti veidojas tad, ja plaisās ieplūdusī lava ir cietāka un noturīgāka par veco akmens pamatmasu.

Akmens sēnes. Mūsu Dabas retumu krātuves pētniekiem ir nācies diezgan bieži vērot tādus akmeņus, kas pilnīgi atgādina akmenī izkaltas baravikas. Cepurīte baltākā krāsā. Resnais kāts tumšāks un ar citu struktūru. Arī šāds veidojums nav no kosmosa civilizācijām atstāts, bet radies tepat uz zemes no ledāja darbības, kad pamatklintāja iežu atlūznis sastāvējis no diviem dažādas cietības slāņiem. No cietākā slāņojuma izveidojusies baravikas galviņa. Bet mīkstākais slāneklis ceļojumā vairāk apdilis - no tā izveidojies akmens baravikas kātiņš.

Rūnu zīmes. Retāk gadās atrast akmeni, uz kura taisnās rindās ir “iekaltas” it kā Morzes, ir kā rūnu zīmes. Šāds atradums lielu izbrīnu neizsauks, ja atcerēsimies mūsu pašu smilšakmeņu iežus, kur nereti var redzēt dažādu slāņojumu joslas ar dažādu izdrupumu robojumiem, kas novietojas taisnās rindās pa vājākā slāņojuma līniju.

Trīsstūrainie izlūzumi. Gadsimtu gaitā sala un Saules ietekmē akmeņos veidojas mikroplaisas. Arī šodien akmeņi drūp. Vislielākais akmeņu plēsējs ir ūdens, kas, iekļuvis mikroplaisās, sasalst. Akmens gabalu izplīsumi var būt visdažādākās formās. Plaisu krustojumos notiek leņķisku akmens gabalu atlūzumi, kas nezinātājam var izskatīties kā iekalts V veida profils. Atkarībā, no kuras puses uz tādu akmeni skatās, zīmju tulki to var traktēt gan kā Dieva zīmi, gan kā Māras zīmi.

Trīsstūraino izlūzumu grupas. Ja akmenī viens aiz otra blakus izlūzuši divi trīsstūraini gabali, izveidojas it kā Māras līklocis jeb zalktis. Izlūzumi var būt izliekti, kas vēlāk atgādina pusmēnesi.

Akmens krēsli, akmens galdi. Akmens dēdēšana var izpausties arī tādā veidā, ka savstarpēji krustenisko plaisu dēļ no akmens izlūst liels gabals, bet atlikušais atgādina akmens sēdekli vai dīvānu. Tādus akmens krēslus var skatīt Brutuļu akmeņu drupinātavā pie Smiltenes un vēl vairākās vietās. Lielam akmenim ar stāvām malām, šķeļoties pa taisnu, horizontālu plaisu, izveidosies it kā akmens galds.

Šinī sakarībā atcerēsimies tautas dotos nosaukumus dažādas formas velnakmeņiem: Velna Gulta, Velna Kariete, Velna Dīsele, Velna Pulkstenis, Velna Zābaks, Velna Tupele, Velna Beņķis, Velna Mulda, Velna Rags, Velna Velētava utt.

...šie pēdu nospiedumi izskatās tik ticami, ka apmulsina pat profesionālus arheologus...

Velna pēdas un Māras pēdas. Latvijā ir daudz akmeņu, ko sauc par velna pēdām. Tie ir laukakmeņi, kuru virsmā reljefi izdalās āža, govs vai zirga naga nospiedums. Citos akmeņos var būt saskatāmas cilvēka vai lāča pēdas. Vēl iespaidīgāk ir tad, ja pēdas “iemītas” rindā cita aiz citas, it kā āzis vai cilvēks būtu pārsoļojis pār nesacietējuši betona javu. Dažkārt šie pēdu nospiedumi izskatās tik ticami, ka apmulsina pat profesionālus arheologus.

Senatnē ļaudis, redzot šādus akmeņus, noticēja, ka tos ir radījusi pārdabiska būtne - Velns. Par šādiem akmeņiem sacerēja nostāstus, kas vēlāk pārtapa par teikām.


Patiesībā šādi dažādas formas iedobumi akmeņos ir ģeoloģisko procesu veidojumi, kas radušies, no laukakmeņa pamatmasas izkrītot cita, mazāk noturīga ģeoloģiskā sastāva ieslēgumiem. Ja jūras viļņi smilšu liedagā gadsimtiem ilgi slīpē iežu sastāvā bagātu akmeni (klinšu atlūzni), uz tā virsmas var izveidoties interesanti zīmējumi - kā kartes.

Ledāja švīkas akmenī. Reti, bet var atrast akmeņus, uz kuru virsmas ir ieskrāpētas dziļākas vai seklākas švīkas. Tās ir lielā ledāja ceļojuma laikā atstātās pēdas, kad akmeņi ir savstarpēji stūmušies cits pār citu.

Akmeņu postītāji

Latvijas akmeņi ir lielā mērā apdraudēti. Dīvainā kārtā tieši no akmeņu mīlētājiem. Sākusies bīstama parādība. Šodien jaunie akmens rituālu izgudrotāji kā tumsonīgi mistiķi liek svecītes uz valsts aizsardzībā ņemtiem upurakmeņiem.

...jaunie akmens rituālu izgudrotāji kā tumsonīgi mistiķi liek svecītes...

Tā, piemēram, unikālais Padambju bedrīšakmens Liepājas rajonā ir notecināts ar parafīnu no svecīšu dedzināšanas. Simtreiz un tūkstošreiz mazāku postu pasaules kultūras piemineklim būtu nodarījis tas, kas uz akmeņa izkakātos. Viņa mēsli izkalstu saulē un vējā, un pati Daba no tiem atbrīvotu sirmo akmeni. Bet parafīns ir tas pats, kas piķis. Pamēģiniet to ar nagiem izknaibīt, ar sērkociņiem izbakstīt no akmens sīkajām spraudziņām un mikroplaisām. Tas nav iespējams. Pašlaik Latvijā ir tikai desmit bedrīšakmeņi, unikāli laikmeta kultūras liecinieki. Bedrīšakmeņi joprojām pasaules zinātniekiem petroglifu jomā ir lielākais noslēpums, uz kuru noteikta atbilde nav atrasta. Ar parafīnu aizķēpāti akmens kristāli vairs neļauj diferencēt cilvēka kaltas iedobes no Dabas veidotājiem. Nav paņēmiena, kā, nekaitējot akmenim - kultūrvēstures un arī dabas piemineklim, to varētu no izkusušā parafīna atbrīvot. Ar katru dienu vasaras karstajā saulē tas akmenī ieplūst arvien dziļāk.

Savukārt dižakmeņus un skaistākos akmeņus apdraud tēlnieki un akmeņkaļi. Viņi meklē pašus lielākos un blīvākos akmeņus. Latvijas likumdošana par akmeņu aizsardzību nav sakārtota. Bet tos likumus, kas ir, likumsargi nemaz necenšas piemērot.

Ir sācies šausmīgs laikmets - aerosolu un marķieru laikmets. Ar šādu stipru krāsvielu baloniņiem jaunieši Eiropas pilsētās apraksta gludās marmora sienas un kolonnas. Pie mums šī aprakstīšana un apzīmēšana sāk izplatīties jūras liedagā uz gludi slīpētajiem akmeņiem, kā arī uz dižakmeņiem. Par patvarīgu uzrakstu iekalšanu vai uzkrāsošanu uz aizsargājamiem akmeņiem ir paredzēts administratīvais sods no 50 līdz 500 latiem. Bet aizsargājami ir visi dižakmeņi, kultakmeņi un akmeņi jūras krastā. Jūras krasta akmeņus nedrīkst savākt un vest projām.

Sargāsim mūsu dārgos akmeņus un mācīsimies tos saprast!

Dabiski veidojies sēnes veida akmens Dūcumos.
Foto - G. Eniņš.

Dabiski veidojies akmens Dumbrājos pie Valmieras.
Foto - G. Eniņš.

Modernais tēlnieks nav vajadzīgs - daba pati veido akmeni. Atliek tikai tajā saskatīt, ko sirds vēlas.
Foto - G. Eniņš.

Dabas veidoti reljefi “raksti” akmenī.
Foto - G. Eniņš.

Tie nav marsiešu “raksti” bet gan sekas dažādas izturības iežu atšķirīgajam dēdēšanas ātrumam.
Foto - T. Ulmanis.

© 2005   Dabas Retumu krātuve   Redaktors - Ansis Opmanis    Dizains un kods - Gatis Pāvils